top of page
MIK2023-03-MARTS-03-MAXWELL-29_edited.jpg

PASĀKUMI UN NOTIKUMI

Uzzini aktuālāko informāciju par notikumiem muzejā

APRĪĻA PIRMAJĀ NEDĒĻAS NOGALĒ

5.aprīlī pl.12.00-15.00 Satiec savu meistaru Zemgalē Cimdu adīšana Zemgalē Iepazīsim cimdu veidu dažādību formās, krāsās, rakstos un rokrakstos. Līdzi ņemam adatas un dziju. 6.aprīlī pl.12.00-15.00 Atpūtas kompleksa “Miķelis” tūrisma sezonas atklāšanas pasākums “Daba mostas” Jau trešo gadu, aprīļa pirmajā svētdienā AK “Miķelis” tūrisma sezonas atklāšanas pasākumā, satiksies Latvijas ornitologu biedrības organizētās Pavasara putnu dienas, LNKC organizētais “Satiec savu meistaru” un citas AK “Miķelis” sarūpētās aktivitātes. Šī gada pasākuma programmā: •Putnu būrīšu darbnīca – ornitologu vadībā izgatavosim būrīšus zīlītēm; •Tekstila amatniecības darbnīca – studijas “Vērtes” meistari mācīs darināt aukliņas, jostiņas, pušķus un citus dekorus; •Garšaugi latvju sētā -herbaliste Vineta Skalberga dalīsies zināšanās par garšaugiem; •Viesi no Trušu pilsētiņas; •Vasaras puķu stādīšana kopā ar puķu Gitu; •Velo darbnīca sadarbībā ar Bauskas velo komandu. Aicinām ikvienu pievienoties – pavasaris mostas, un mēs kopā to svinam! Pasākums notiek ar Bauskas novada Kultūras projekta līdzfinansējumu.

ROKDARBI UN SARUNAS

Atpūtas kompleksa “Miķelis” Lauku sētā aizsākās 2023.gada vasarā un kā tradīcija tika turpināta 2024.gada vasarā AK “Miķelis” muzejs lolo un kopj kultūras mantojumu kā materiālo, tā nemateriālo. Rūpējoties par tradicionālo rokdarbu prasmju un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un tālāku nodošanu, tika uzsāktas tekstila rokdarbnieku tikšanās reizes profesionālas rokdarbnieces – tautastērpu darinātājas vadībā. Rokdarbu un sarunu tikšanās reizēs tika darināts un runāts par cimdu un zeķu adīšanas tehnikām, dažādām izšūšanas tehnikām, tamborēšanu, rakstiem, krāsām, celošanu, auduma malu apstrādi, mežģīņu piestiprināšanu pie auduma, jostu aušanu uz rullīša, pīšanas tehnikām, dziju krāsošanu ar augu krāsvielām, zāļu vainagu pīšanas tehnikām, par materiālu un instrumentu izvēli. Sievas uz tikšanās reizēm ņēma līdzi savus iesāktos rokdarbus un sev interesējošus jautājumus par krekliem, brunčiem, adīšanu, tamborēšanu, izšūšanu, džemperiem, jakām, galdautiem, dvieļiem, … Bet paralēli rokdarbiem sarunas vijās ap dažādām tēmām, bet galvenokārt, protams, ap ROKDARBIEM. Kas īsti mūsdienās ir rokdarbi? Kāda ir to vieta mūsu dzīvē? Vai tiem ir vieta un laiks? Vai rokdarbi ir atpūta? Vai nepieciešamība? Vai viens no brīvā laika pavadīšanas veidiem? Vai tie ir dārgi? Vai ikvienam pieejami? Vai tā ir iespēja aizbēgt no ikdienas? Vai iespēja uzdrīkstēties radīt pašai/-m? Katra no tikšanās reizēm ilga dažas stundas, kas paskrēja kā mirkļi un bija būtisks gan mācību, gan atpūtas mirklis, kas sievu vārdiem sakot: ļāvis nobremzēt ikdienas skrējienu; nedaudz iepauzējot laiku, darīt sev tīkamu lietu, ieklausoties sevī un dabā; gūt, ko jaunu tik uz īsu mirkli nedaudz pieskaroties vēsturei, radoši domājot un darot; apgūt jaunas prasmes un atjaunojot nedaudz aizmirstās. Arī 2025.gada vasarā aicināsim būt kopā mūsu Lauku sētā Rokdarbos un sarunās! Uz satikšanos!

DVIEĻU STĀSTI

18.05.2024.

Atzīmējām Starptautisko muzeju dienu sestdien 18.maijā pl.12.00 AK Miķelis muzeja Lauku sētā atklājot izstādi “Dvieļu stāsti” Izstādē bija redzami: TLM pulciņa “Labieši” un studijas “Vērtes” dalībnieču mantotie un pašu darinātie dvieļi. Dvieļus jau sendienās darināja un izmantoja. Ir bijuši dvieļi: pūram un dāvināšanai, ir bijuši saimnieciskai vajadzībai un praktiskai izmantošanai; svētdienai - ar ko telpu izrotāt un svētku dienai – godiem, kāzām kristībām, … . Arī mūsdienās dvieļi tiek darināti un dažādi izmantoti gan dāvinot, gan ikdienā praktiski lietojot - ir dvieļi mutei, kājām, traukiem, dvieļi pludmalei un pirtij, … un mūsdienās arī pat papīra dvieļi. Lauku sētas Mazajā klētī bija skatāmi TLM pulciņa “Labieši” dvieļi. Trīs no tiem ir darināti pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados kā pūra dvieļi, trīs ir austi ap to pašu laiku, bet pie tamborētām mežģīnēm tikuši 2023.gadā. Dažiem dvieļiem audumi ir pašausti, bet lielākajai daļai rūpnieciski ražoti, jo kopīgā projekta mērķis bija tamborēt mežģīnes. Lielākā daļa dvieļu ir darināti 2017.gadā, bet pa kādam top joprojām un jaunākie ir darināti 2023.gadā. Lauku sētas dzīvojamā mājā bija skatāmi dažādi dvieļi, ko studijas “Vērtes” dalībnieces ir mantojušas no vecmammām un darinājušas pašas. Dvieļi: mantoti, pašausti un rūpnieciski austi. Mežģīnes: mantotas, pašu darinātas un rūpnieciski ražotas. Šis ir stāsts par dvieļu tapšanu, par materiālu, izmēru un rakstu izvēli, par tradicionālo amatu prasmēm. Stāts, kas ir tikai neliela daļa no darbu procesiem un skatāmā rezultāta dvieļus pētot; idejas, materiālus un rakstus meklējot; prasmes apgūstot un praktizējot - aužot, tamborējot, mācoties, kļūdoties, … un turpinot darīt.

LINU KREKLI UN KLEITAS

21.04.2024. pl.12:00-15:00

“Satiec savu meistaru” Atpūtas kompleksā “Miķelis” šogad aicinājām izzināt un parunāt par lina krekliem un kleitām: arheoloģiskiem, etnogrāfiskiem, mūsdienīgiem. Satikās sievas un meistares vadībā izzināja lina kreklu un kleitu valkāšanas un darināšanas tradīciju. Iepazinās ar materiālu (audumu, diegu) un instrumentu izvēli. Dalījās pieredzē. Pētīja audumu paraugus un šujamo adatu veidu. Padomājām par tērpa izvēli, valkāšanas mērķi un biežumu, par kreklu un kleitu kopšanu. Praktiskajā daļā iesāka izšūt divvirziena izvilkuma paraudziņu, kur sarežģītākais bija saredzēt diegus, lai tos saskaitītu un trāpītu ar adatu pareizajā vietā. Darbojoties laiks paskrēja ļoti ātri. Kopīgi vienojoties, nākošo tikšanās reizi izvēlējās 25.maiju, plkst. 11:00. Latvijā „Satiec savu meistaru!” notiek reizi gadā, šogad notika jau 16.gadu pēc kārtas. Tā būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē. Informāciju sagatavoja Sanita Behmane Baibakova AK Miķelis muzejpedagoģe un tūrisma organizētāja

JUMTA MAIŅA

...04.2024.

DABA MOSTAS

07.04.2024.

Pavasaris, Lieldienas un Putnu dienas – Daba mostas!!! Uz izzinošām aktivitātēm, sarunām un darbnīcām: par putniem, par kokiem, par augiem, kā lielus tā mazus aicināja AK Miķeļa komanda. Lauku sētas mazajā klētī varēja uzzināt par putniem, ko pēdējos sešos gados Dabas aizsardzības pārvalde pasludinājusi par gada simbolu, kā arī dzeņveidīgo, baložveidīgo sugām un bezdelīgu dzimtu. Izvēloties sev tīkamo putnu varēja atveidot to pagatavot no dzijām. Paldies studijas “Vērtes” radošajām meitenēm par palīdzību mezglu siešanā, pušķu un putnu gatavošanā. Informācija un materiāli par putniem iegūti sadarbojoties ar Latvijas Ornitologu biedrību Putnu dienu pasākumu ietvaros. Lauku sētas dzīvojamās mājas saimnieku galā atpazīt, kuram kokam nogrieztie zari pieder, aicināja AK Miķeļa dārzniece. Kā izrādījās, ātrumā ievas tiek jauktas ar bērziem, bet ozols un kļava tuvumā ir pārsteidzoši tievi. Savukārt saimes galā ar zināšanām par augiem latvju sētā, par to izskatu, augšanu un izmantošanu pārtikā dalījās herbaliste un sēklu lološanas vēstnese Vineta Skalberga. Lazdu skaru kēksiņi un gārsu pesto patīkami pārsteidza apmeklētāju garšu kārpiņas. Uz Lauku sētas atvēršanas svētkiem bija ieradušies prāvs pulks ar zinātkāriem viesiem, kas nesteidzīgi baudīja vidi, lasīja un pētīja, aprunājās, klausījās un fotografēja kā sevi, tā informatīvos materiālus. Atpūtas kompleksa Miķelis muzejs ir privāts muzejs, kas lolo un kopj 20. gadsimta septiņdesmitajos gados izveidoto muzeju, kā arī pēta un stāsta vēsturi par dzīvi Zemgales laukos. Informāciju sagatavoja Sanita Behmane Baibakova AK Miķelis muzejpedagoģe un tūrisma organizētāja

ATPŪTAS KOMPLEKSA "MIĶELIS" MUZEJAM 45

30.09.2023., pl.12.00-15.00

Pagājušā gadsimta 70tajos gados kolhozā “Uzvara”, kuru tolaik vada Ivars Jansons, dzimst ideja par muzeju: 1972.gadā notiek ēku izpēte; 1975.gadā uz tagadējo Atpūtas kompleksa “Miķelis” muzeja teritoriju sāk pārvest pirmo muzeja ēku - “Vimbu” dzīvojamo māju no tuvējā Brūklāju ciema; 1976.gadā no Bauskas rajona Bārbeles ciema pārved riju; 1978.gadā kolhoza “Uzvara” izveidotā Brīvdabas ekspozīcija tiek pirmo reizi atvērta apmeklētāju apskatei; 1991.gadā Bauskas rajona Tautas deputātu padome nolemj noteikt sabiedriskā muzeja statusu kopsaimniecības teritorijā izveidotajai ekspozīcijai; No 1995.gada muzejs ir SIA “Uzvara – Lauks” rūpīgajā paspārnē; … un vēl ir daudz notikumu, dažādos datumos, ko pieminēt un svinēt, bet šoreiz mēs svinam 45 gadus kopš Brīvdabas ekspozīcija jeb tagadējā Atpūtas kompleksa “Miķelis” muzejs pirmo reizi tiek atvērta apskatei. Atpūtas kompleksā “Miķelis” muzeja 45 gadu jubilejas svinībās tika iedzīvināta visa kompleksa teritorija, akcentējot vēstures un kultūras mantojumu, mūsdienu zināšanas un prasmes saimniekot, kā arī spēju priecāties un svinēt. Viesiem ierodoties, tos sagaidīja mūsdienu lauksaimniecības tehnikas “izstāde“ par ko bija parūpējies SIA “Uzvara – Lauks”, atvedot apskatei pavisam nelielu daļu no savas lauksaimniecības tehnikas klāsta. Katrs gribētājs varēja tuvāk izpētīt mūsdienu lauku apstrādes rīkus gan no ārpuses, gan iekšpuses, pat iekāpt tehnikas kabīnēs. Apmeklētājiem, iepazīstot abas muzeja kolekcijas – Lauku sētu un senos spēkratus -, pārsteidzošs bija iespaids, redzot ievērojamo izmēra atšķirību starp 1939. gadā ražoto John Deere traktoru un mūsdienās uz lauka izmantojamo traktoru. Lauku sētā, pie kokamatnieka darbnīcas, Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvju vadībā tika izgatavotas putnu barotavas un izzināts par putniem ziemā, Latvijā un to pareizu barošanu. Blakus rijas ēkai viesojās Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji ar Mobilo dabas klasi – pilnībā aprīkotu dabas izglītības busu, kas interaktīvā veidā piedāvāja izzināt mežus, pļavas, purvus, piekrasti, ūdeņus un to daudzveidīgos iemītniekus. Pļavā pie ugunskura vietas kopā ar institūta “Bior” pārstāvjiem tika pētīts, kas dzīvo Mūsas upes ūdeņos. Lauku sētas augļu dārzā ikviens interesents varēja gan apskatīt, gan pabarot Trušu pilsētiņas atvestos iemītniekus. Lauku sētas vidū Internacionāli un Sabiedriski Aktīvo Arboristu un Koku Kopēju biedrības pārstāvji mācīja drošu augstkāpšanu kokos. Savukārt Smēdē katram bija iespēja izmēģināt kalēja veseri, izkaļot sev “Miķeļa“ monētu. Mazajiem apmeklētājiem īpašu prieku sagādāja “Mārtiņa burbuļi” veidotie lielie ziepju burbuļi. Fotomirklim sevi iemūžināt palīdzēja foto būdas iSmile.lv meistars, kurš bija iekārtojies Baltajā teltī. Par muzikālo noskaņu un svētku atmosfēru gādāja DJ Kārlis. Pateicamies par veiksmīgām un draudzīgām sadarbībām: Latvijas Ornitologu biedrībai un tās Zemgales - Sēlijas grupas pārstāvjiem, Dabas aizsardzības pārvaldei un Mobilās dabas klases meitenēm, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam BIOR puišiem, Internacionāli un Sabiedriski Aktīvo Arboristu un Koku Kopēju biedrības pārstāvjiem, Trušu pilsētiņas komandai, iSmile.lv, “Mārtiņa burbuļiem” un DJ Kārlim. Bet vislielāko PALDIES nesam savās sirdīs, par muzeja izveidi Ivaram Jansonam un Mārim Bērziņam.

AKUSTISKAIS VAKARS

22.04.2023.

Mūsas upes krastā pie aizdegta ugunskura, lāpām un svecēm tika aizvadīts Starptautiskās Zemes dienas vakars. Vakara sākumā baudot dabas mieru un putnu dziesmas tika ieturēja garda maltīte, ko gādāja AK “Miķeļa” pavāri. Saulei rietot par muzikālo mielastu gādāja dabiskākais un dabīgākais no visiem - akustiskās sajūtu mūzikas virtuozs Kārlis Kazāks. Kārļa balsij un ģitārai mijoties ar vakara putnu dziesmām gaisā virmoja miers un ļaužu čalas. Starptautiskā Zemes diena kopš 1970.gada 22.aprīlī daudzviet pasaulē tiek atzīmēta, pievēršot uzmanību tam kā mēs tērējam šīs pasaules – planētas Zeme resursus. Informāciju sagatavoja Sanita Behmane Baibakova AK Miķelis muzejpedagoģe un tūrisma organizētāja

VASARAS SEZONAS ATKLĀŠANA

02.04.2023.

Pavasaris ir klāt un ļaudis satikās! Drēgnā, bet ļoti skaistā, agrā pavasara dienā ciemos uz vasaras sezonas atklāšanu sabrauca un sanāca raibs pulks apmeklētāju. Dienas pirmajā pusē Baltajā teltī, sarunām vijoties un āmuriem klaudzot, bērni kopā ar vecākiem izgatavoja putnu būrus. Latvijas Ornitoloģijas biedrības Zemgales-Sēlijas grupas vadītājs Agnis Bušs ar palīgiem mācīja, rādīja un stāstīja par būriem un putniem. No meistarklases viesi aizgāja daudz zinošāki par putnu vērošanu un atpazīšanu, kā arī uz dažādām Latvijas vietām tika aizvesti 45-50 paštaisīti putnu būri. Pēcpusdienas cēliens ļāva viesiem izvēlēties sev interesējošo tēmu. Daļa viesu ar sagatavotajiem zeķu adīkļiem devās uz Dzirnavu ēku, kur muzejpedagoģes Sanitas vadībā apguva etnogrāfiskās zeķes papēža aprēķināšanas un adīšanas pamatus. Savukārt, citi viesi devās uz AK “Miķeļa” seno spēkratu kolekciju, kur muzeja gida Ramunas vadībā iepazina seno spēkratu kolekcijas stāstus. Paldies viesiem par ierašanos, kopā pavadīto laiku un aktivitāšu vadītājiem par dalīšanos zināšanās un prasmēs. AK “Miķelis” muzejs ļauj iepazīt dzīvi un saimniekošanu Latvijas laukos, apmeklējot Zemgales viensētu un Seno spēkratu kolekcija. Informāciju sagatavoja Sanita Behmane Baibakova, AK “Miķelis”muzejpedagoģe un tūrisma organizētāja

SENO SPĒKRATU PAPILDINĀJUMS

06.07.2023.

Miķelī ieradies jauns spēkrats. Vai atpazīsti, kas tas ir?

bottom of page