top of page
MIK2023-03-MARTS-03-MAXWELL-29_edited.jpg

PASĀKUMI UN NOTIKUMI

PASĀKUMI UN NOTIKUMI

Uzzini aktuālāko informāciju par notikumiem muzejā

ROKDARBI UN SARUNAS

15.06.2024.

Domājot par vasaru un Līgosvētkiem, mūsu darbu plānā paredzēts: apliekamie brunči, zvanveida un pussalas brunči - piegrieznes, shēmas un nepieciešamā auduma aprēķināšana; izšūšana; tamborēšana; dažādi rokdarbu jautājumi un risinājumi; Ieplāno 2-3 kvalitatīva darba stundas jaukā un atbalstošā kompānijā! Dalības maksa - 10 Eur Vairāk informācijas zvanot - T. 29279516 (Sanita, "Miķeļa" muzejpedagogs) Uz tikšanos!

DVIEĻU STĀSTI

18.05.2024.

Atzīmējām Starptautisko muzeju dienu sestdien 18.maijā pl.12.00 AK Miķelis muzeja Lauku sētā atklājot izstādi “Dvieļu stāsti” Izstādē bija redzami: TLM pulciņa “Labieši” un studijas “Vērtes” dalībnieču mantotie un pašu darinātie dvieļi. Dvieļus jau sendienās darināja un izmantoja. Ir bijuši dvieļi: pūram un dāvināšanai, ir bijuši saimnieciskai vajadzībai un praktiskai izmantošanai; svētdienai - ar ko telpu izrotāt un svētku dienai – godiem, kāzām kristībām, … . Arī mūsdienās dvieļi tiek darināti un dažādi izmantoti gan dāvinot, gan ikdienā praktiski lietojot - ir dvieļi mutei, kājām, traukiem, dvieļi pludmalei un pirtij, … un mūsdienās arī pat papīra dvieļi. Lauku sētas Mazajā klētī bija skatāmi TLM pulciņa “Labieši” dvieļi. Trīs no tiem ir darināti pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados kā pūra dvieļi, trīs ir austi ap to pašu laiku, bet pie tamborētām mežģīnēm tikuši 2023.gadā. Dažiem dvieļiem audumi ir pašausti, bet lielākajai daļai rūpnieciski ražoti, jo kopīgā projekta mērķis bija tamborēt mežģīnes. Lielākā daļa dvieļu ir darināti 2017.gadā, bet pa kādam top joprojām un jaunākie ir darināti 2023.gadā. Lauku sētas dzīvojamā mājā bija skatāmi dažādi dvieļi, ko studijas “Vērtes” dalībnieces ir mantojušas no vecmammām un darinājušas pašas. Dvieļi: mantoti, pašausti un rūpnieciski austi. Mežģīnes: mantotas, pašu darinātas un rūpnieciski ražotas. Šis ir stāsts par dvieļu tapšanu, par materiālu, izmēru un rakstu izvēli, par tradicionālo amatu prasmēm. Stāts, kas ir tikai neliela daļa no darbu procesiem un skatāmā rezultāta dvieļus pētot; idejas, materiālus un rakstus meklējot; prasmes apgūstot un praktizējot - aužot, tamborējot, mācoties, kļūdoties, … un turpinot darīt.

LINU KREKLI UN KLEITAS

21.04.2024. pl.12:00-15:00

“Satiec savu meistaru” Atpūtas kompleksā “Miķelis” šogad aicinājām izzināt un parunāt par lina krekliem un kleitām: arheoloģiskiem, etnogrāfiskiem, mūsdienīgiem. Satikās sievas un meistares vadībā izzināja lina kreklu un kleitu valkāšanas un darināšanas tradīciju. Iepazinās ar materiālu (audumu, diegu) un instrumentu izvēli. Dalījās pieredzē. Pētīja audumu paraugus un šujamo adatu veidu. Padomājām par tērpa izvēli, valkāšanas mērķi un biežumu, par kreklu un kleitu kopšanu. Praktiskajā daļā iesāka izšūt divvirziena izvilkuma paraudziņu, kur sarežģītākais bija saredzēt diegus, lai tos saskaitītu un trāpītu ar adatu pareizajā vietā. Darbojoties laiks paskrēja ļoti ātri. Kopīgi vienojoties, nākošo tikšanās reizi izvēlējās 25.maiju, plkst. 11:00. Latvijā „Satiec savu meistaru!” notiek reizi gadā, šogad notika jau 16.gadu pēc kārtas. Tā būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē. Informāciju sagatavoja Sanita Behmane Baibakova AK Miķelis muzejpedagoģe un tūrisma organizētāja

JUMTA MAIŅA

...04.2024.